Turpmāk, nosakot minimālo mēneša darba algu, tiks ņemta vērā atsauces vērtība – 46% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem. Šādu lēmumu valdība lēma 19. novembrī.
Labklājības ministrija (LM) norāda, ka jaunie kritēriji minimālās algas noteikšanai turpmāk nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz tās turpmāko paaugstināšanu.
Noteikumos iekļauts arī minimālās algas pārskatīšanas ikgadējais grafiks un papildu faktori, kas jāņem vērā, izvērtējot minimālās algas izmaiņas. Starp šiem rādītājiem ir Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes, CSP dati par vidējo algu, inflāciju, ienākumu līmeni un nabadzības rādītājiem, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbnieku skaitu un citi būtiski parametri.
Ministrija skaidro, ka noteikumu izstrādes mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības direktīvu un prasību ievērošanu attiecībā uz adekvātu minimālo algu nodrošināšanu.
Noteikumi paredz noteiktu atsauces vērtību, kā arī izveidot konsultēšanās mehānismu, kas nodrošina sadarbību ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Šī sadarbība tiks īstenota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Sociālās drošības apakšpadomes formātā.
Ministrijā norāda, ka sociālajiem partneriem nav vienotas nostājas attiecībā uz atsauces vērtību. Tāpēc, apkopojot visus saņemtos viedokļus un ņemot vērā bruto minimālās algas attiecību pret vidējo algu citās ES valstīs, tika veikta arī riska analīze. Tika izvērtēti potenciālie riski, kas varētu rasties, nosakot minimālo algu sociālekonomiskajai situācijai neatbilstošā apmērā, tostarp algu skalas saspiestība, zemāki stimuli darba tirgus dalībniekiem piedalīties produktivitāti paaugstinošās aktivitātēs, piemēram, izglītībā un mācībās, paaugstināts bezdarbs reģionos un negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem.